Vai tevi vilina pastaigas pa seniem parkiem un dārziem? Man ļoti patīk klaiņāt pa tādām vietām – patīk ļauties fantāzijām un apcerēm par cilvēkiem, kas te dzīvojuši, un notikumiem, ko tie piedzīvojuši…
Staigājot pa Latvijas muižu parkiem, prātoju, kas gan paliek aiz cilvēka pēc viņa nāves. Kas paliek aiz nabadzīga cilvēka, kas paliek aiz turīga cilvēka? Aiz kapos un kapenēs sen dusošiem baroniem palikuši viņiem reiz piederējušie dārzi, parki. Par tiem Ilze Māra Janelis uzrakstījusi brīnišķīgu grāmatu “Latvijas muižu dārzi un parki”.
Šī grāmata nav fantāzija un nav arī vakara romāns. Tā ir izziņas un iedvesmas grāmata – pamatīgs, daudzus gadus ilgu un nopietnu, arhīva materiālos balstītu, pētījumu rezultāts. Tā ir grāmata par dārzu un parku veidošanas tradīcijām un to stiliem.
Ir pašsaprotami, ka jebkura pētījuma apjoms ir ierobežots gan laikā, gan arī telpā. Tāpēc šajā avotā neatradīsi informāciju par pilnīgi visiem Latvijas muižu parkiem un dārziem.
Jānorāda, ka grāmatas satura rādītājs varēja būt veiksmīgāk veidots. Diemžēl pēc tā ir pagrūti uzminēt, kādi konkrēti dārzi un parki slēpjas, piemēram, zem šādiem nodaļu nosaukumiem: “Vidzemes baroka dārzi”, “Latgales ainavu parki” u.tml. Katru reizi, kad meklēju informāciju šajā vērtīgajā izdevumā, nākas atkalt šķirt lappusi pēc lappuses, līdz atrodu vajadzīgo vai arī konstatēju, ka attiecīgā informācija šajā grāmatā nav atrodama. Manuprāt, grāmatas mīnuss ir arī tas, ka ne visām muižām grāmatā ir sameklējami to sākotnējie – vāciskie, poliskie, krieviskie – nosaukumi.
Neraugoties uz to, grāmatai ir visnotaļ vērtīga! Autores rakstītajam varam ticēt, jo viņa pati bez tulka starpniecības spēj lasīt senos tekstus vācu valodā, kas turklāt rakstīti rokrakstā. Tāpat autore labi orientējas arī vecajās kartēs un plānos. Savā jomā I.M. Janelis tik tiešām ir eksperte. Grāmatā ir arī daudz ilustrāciju, tā ir krāsaina un lasītāju uzrunājoša.
Pandēmija vienam otram no mums ir palīdzējusi “atklāt” Latviju. Lai gan es pati nekad neesmu noliegusi Latvijas skaistumu un kultūrvēsturiskā mantojuma bagātību, tomēr šis laiks un tā uzliktie ceļošanas ierobežojumi ar lielāku vērību un pietāti arī man ļāva paskatīties uz tām kultūras mantojuma vērtībām, kas atrodas un rodamas tikai Latvijā.
Pirms došanās uz kādu kultūras objektu ar lielu interesi pētīju informāciju, kas atrodama grāmatā “Latvijas muižu dārzi un parki”. Liels bija prieks gadījumos, kad meklēto informāciju tur arī atradu, piemēram, par Lindes muižas parku.
Grāmata tik tiešām palīdz iztēloties, kādi savulaik izskatījušies šie parki: kāds bijis to plānojums, kādas ēkas tur atradušās, kādi augi tur auguši. Šodien vecie parki kļuvuši ne tikai par kukltūrvēstures, bet arī par bioloģiskās daudzveidības kompleksiem.
Un ne tikai. Vecie parki ir kā logs uz pagātni. Tikai cauri šim logam ir jāprot skatīties. Ja neko nevari saskatīt, ņem rokā grāmatu “Latvijas muižu dārzi un parki”. Ienācis Lindes muižas parkā tikai retais sapratīs un zinās, ka ir ieradies vietā, kur jau tālajā 1767. gadā sāka veidot baroka stila dārzu, kas vēlāk kļuva par vienu no skaistākajiem Kurzemes dārziem. Bet šada informācija ir atrodama grāmatā “Latvijas muižu dārzi un parki”.
Lindes muižas parka vēstures stāsts ir liecība tam, ko daudzajām skaistajām Daugavas krastos celtajām muižām nodarīja Pirmais pasaules karš. I. M. Janelis raksta, ka Lindes muižā tika nopostītas gandrīz visas ēkas, arī daļa dārza un parka.
Bez zinoša cilvēka palīdzības tikai retais spēs saskatīt, ka Lindes muižas parkā redzamas leduspagraba paliekas. Laikos, kad nebija ledusskapju, pie muižām produktu uzglabāšanai tika veidoti šādi pagrabi.
Kurš gan nav piedalījies kāda kultūrvēsturiska objekta sakopšanas talkā: kaut ko zāģējis, cirtis, racis, grābis… Bet, vai vienmēr esam darbojušies ar īstu sajēgu par to, kāpēc un ko darām. Varbūt vairāk esam postījuši, nekā laba darījuši? Arī šādas pārdomas un atziņas par attieksmi pret kultūras mantojumu lasāmas grāmatā.
“Gandrīz visi Latvijas lauku muižu parki ir pārcietuši pilnīgas pamestības, neadekvātas kopšanas, impulsīvas uzlabošanas un kampaņveida sakopšanas periodus.”
I. M. Janelis. Latvijas muižu dārzi un parki, 271. lpp.
Grāmata attīsta iztēli. Pētot Lindes muižas dārza plānu, nemiers urdīja turp doties un apskatīties, kāds šis dārzs izskatās šodien. Kāpelējot pa parka terasēm, iedomājos, kā cilvēki te sēdējuši, dzēruši tēju, plāpājuši, smējušies, skumuši un sapņojuši. No šīs grāmatas var iedvesmoties dārznieki un parku veidotāji. No tās var mācīties kultūrvēsturisko objektu uzturētāji un kopēji. Grāmata mudina doties jēgpilnā ceļojumā un apskatīt, kādi šodien izskatās grāmatā minētie parki un dārzi. Un neviļus grāmata liek aizdomāties par mūžīgo: par to, kas paliek aiz cilvēka.
Latviete lasa 
Viena doma par “Ilzes Māras Janelis grāmata “Latvijas muižu dārzi un parki” izglīto un iedvesmo”