Kāds varētu būt piemērots deserts karavīram Lāčplēša dienas vakarā? Varbūt atbildi rast palīdzēs I.Krīgeres grāmata “Labs karavīrs – paēdis karavīrs. Ko ēda un dzēra latviešu strēlnieki Pirmajā pasaules karā”. 
Pavārgrāmata gan tā nav. Bet par ko tad ir šī grāmata? Jāsecina, ka nelielā grāmatiņa (tikai 41 lpp.), kas spilgti ilustrēta ar senām fotogrāfijām no Latvijas Kara muzeja krājuma, ir izziņas bagāta un interesanta satura ziņā.
Lasot uzzināju, ka, dienot cariskās Krievijas armijā, latviešu strēlnieku ikdienas ēdienkarte iedalījās: “no katla saņemamajā” (tēja, pusdienas un vakariņas ) un “rokās izdodamajā” (maize, cukurs, sviests, speķis). Pārgājienu un kauju laikā strēlniekiem izdalīja “sauso uzturu” (konservus un sausiņus). Piebildīšu, ka grāmatas ilustrācijas arī bērni pēta ar lielu interesi. Bet aizraujošākos teksta fragmentus iesaku izteiksmīgi nolasīt priekšā arī citiem. Tos klausās gan bērni, gan pieaugušie. Par izlasīto raisās diskusijas un rodas interese aptaujāt kādu karavīru. Kā baro karavīrus mūsu Latvijas armijā? Ja pazīsti kādu karavīru, viņš ne tikai padalīsies interesantos stāstos par saviem pārgājieniem, bet iedos pat nogaršot ēdienu no savas pārtikas pakas. Un vēsture tad būs savienota ar mūsdienām.
Grāmata ir ne tikai aizraujoša strēlnieku vēstures lappuse, tā sniedz arī zināmu ieskatu uztura vēsturē. Lasot guvu apliecinājumu tam, ka latvieši izsenis ir kafijas cienītāji. Piemēram, latviešu strēlnieku atmiņās rakstīts, ka “tēju lietoja maz, vairāk gan graudu kafiju – vai nu melnu, vai arī pienā vārītu”.
Grāmatā visai interesanti atspoguļota lauka virtuve un karavīru biezputras ēšana. Biezputru vairākiem karavīriem nācās ēst no vienas bļodas vai viena katliņa. Kam bija karote ar lielāku smeļamo daļu, tam paveicās, jo tas dabūja veselīgās biezputras vairāk. Turklāt strēlnieku pašdarināto karošu un krūzes fotogrāfija stāsta par latviešu strēlnieku amatnieciskajām prasmēm un māksliniecisko gaumi. Šādi trauki var greznot jebkuru modernu virtuves interjeru!
Grāmata atgādina par latviešu strēlnieku pašapziņu un patriotismu. Reiz gūstā tika saņemts kāds vācietis, kuram uz muguras bija soma ar diviem nomedītiem medņiem. Vienu medni vācietis bijis ar mieru atdot, bet otru gribējis nest savam virsniekam. Uz šādu nekaunību strēlnieki norādījuši, ka “medņi ir Latvijas zemē, Latvijas mežos un bez latviešu strēlnieku ziņas nomedīti pieder latviešu strēlniekiem”.
Grāmatā rakstīts: kauju laikā vairākas dienas nācās karot arī bez ēšanas. Strēlnieki bieži izsalkumu apmierināja ar ieņemtās vācu zemnīcās iegūto pārtiku, vistām un zosīm, lašiem un ikriem. Hmm, hmm, hmm… Kāds gan varētu būt piemērots deserts karavīram Lāčplēša dienā? Kāpēc gan Lāčplēša dienas desertam no Latvijas produktiem nepagatavot vācisko Kardinālšniti? Domāts, darīts.
Kardinālšnite
Vienā traukā (olas baltuma masa)
2 olas baltumi un 1 šķipsnu sāls – puto ar mikseri
75 g cukurs – pa daļām pieber klāt putojumam
40 g pūdercukurs – pievieno un visu saputo stingrās putās (lai putas nekrīt nost no miksera lāpstiņām)
Citā traukā (olas dzeltenuma jeb biskvīta masa)
2 olas dzeltenumi
1 ola
1 šķipsna sāls
30 g cukurs. Saputo
40 g milti. Pieber klāt un labi izmaisa
Cepamplāti izklāj ar cepamo papīru. Uz plāts ar olas baltuma masu ar tējkaroti ņem olas baltuma masu un izklāj to trīs garenās līnijās. Pa vidu olas baltuma līnijām ieklāj olas dzeltenuma (biskvīta) masu.
Cep 160 grādos (ventilācijas režīmā, kas pūš no augšas un apakšas) 25 minūtes.
Cepumu pa horizontāli pārgriež uz pusēm (viena puse būs pamatne, otra – virspuse). Vienu pusi uzmanīgi noņem no cepamā papīra un uzliek uz tortes šķīvja. Kardinālšnites pamatni pārklāj ar putukrējumu un virsū uzliek otru pusi. Virspusi pārkaisa ar pūdercukuru.
Putukrējums
1/2 glāze saldā krējuma (35%, nevis tā saucamais kafijas krējums. Kafijas krējumam ir mazs tauku procents, tāpēc to saputot nevar)
15-25 g cukurs. Pēc garšas, cik saldu gribi.
Daži noderīgi padomi putukrējuma gatavošanai!
Ja nav speciāla putošanas trauka, ņem garu, dziļu trauku, kādu ūdens/sulas krūzi, jo putošanas sākumā krējums stipri šļakstās laukā. Ja nebūs piemērota dziļuma trauka, viss apkārt būs krējuma šļakatās, ieskaitot Tavu apģērbu, seju…
Puto, līdz masa nekrīt nost no putošanas lāpstiņām. Puto uzmanīgi! Nedrīkst pārkult, jo tad izveidosies sviests, nevis putukrējums. Man tā ir gadījies. Tāpēc vienmēr labāk vairākas reizes apstādinu mikseri un paskatos, vai putukrējums jau turas klāt pie lāpstiņām. Tomēr, ja turas tikai dažas sekundes un tad krīt no lāpstiņām nost, tad mikseri ieslēdz un kuļ vēl kādu īsu mirklīti. Šādas pārbaudes labāk ir veikt vairākas reizes, nevis pārkult putukrējumu sviestā.
Veikalā nopērkamo sintētisko putukrējumu nepērku. Uzskatu, ka tā jau ēdam par daudz produktu, kuros ir visdažādākās mistiskās piedevas. Tāds nopirkts arī ne pēc kā negaršo. Putukrējumu vienmēr gatavoju pati.
Skaistu Lāčplēša dienu!
Latviete lasa 