Romāns “Mīlestība un citas spēles” jeb viss kā dzīvē…

Džila Mensela romānā “Mīlestība un citas spēles” vienkārši un sirsnīgi raksta par vienkāršām lietām. Autore raksta par dzīvi un cilvēkiem. Tāpēc grāmatu var nosaukt par psiholoģisku reālisma un romantisma romānu. Romāna darbība notiek pavisam klusā Anglijas ciematā. Ir dažādi apstākļi, kāpēc cilvēki nolemj bēgt no urbānās vides un uzsākt dzīvi laukos. Tā rīkojas arī romāna galvenais varonis, Londonas dendijs Dekss, kad piedzīvo notikumus, kas viņa vecpuiša dzīvi apgriež ar kājām gaisā.   img_4073.jpg

Dekss ir siržu lauzējs. Draiski pievilcīgs, viņš izstaro bīstami daudz valdzinājuma. Viņš ir no tiem vīriešiem, kuri tā patīk sievietēm. Arī viņam patīk sievietes. Tikai – viņš tās ātri iekaro un pamet. Ne jau tāpēc, ka apzināti gribētu kādu sāpināt. Tāds nu viņš vienkārši ir. Tāda ir viņa daba.

Romāna galvenā varone Mollija Deksu sastop pavisam nejauši. “Viņš pasmaidīja, tumšo acu kaktiņos ievilkās sīkas grumbiņas, un Mollija pēkšņi atskārta, ka viņš ir pievilcīgs.” Vai arī Mollija kļūs par Deksa kārtējo iekarojumu? Šķiet, kā nē, jo Mollija jau ir nopratusi “kāds viņš ir: nepiespiestā izturēšanās, mirdzošās acis, bagātnieka uzvedība…tas viss liecināja par cilvēku, kurš ir pieradis dabūt visu, ko vēlas, un ikvienu, kura viņam iepatiksies”. Tomēr viss tik vienkārši nebeigsies, jo Mollijai Deksa dzīvē būs sava loma.

Dekss pa dzīvi un pa cilvēkiem lidinās kā tauriņš. Skaists, bezbēdīgs un nepastāvīgs, tāds, kurš ir šeit, bet tad jau ātri pavisam citur. Viņš ir tik bezrūpīgs, ka automašīnas atslēgu vai telefonu pazaudēšana ir viņa ikdienas pavadones. Viņš nav spējīgs uzņemties atbildību par citiem cilvēkiem. Labi, ka tiek galā pats ar sevi. Lai arī Dekss nav ļauns, tomēr labāk no šādiem vīriešiem izvairīties, jo tādi attiecībās mēdz tikai sāpināt. Viņš taču ir tik savtīgs un sekls. Šķiet, tādus cilvēkus mainīt nevar nekas. Tā nu tas ir, ka cilvēku par cilvēku nepadara bagātība, milzīgs prieks un laime. Cilvēks attīstās, mācās un kļūst par cilvēku tikai caur sāpēm.

Viena no romāna līnijām ir aizraujošs stāsts par to, kā un kāpēc Dekss mainās. Tā kā Deksam nākas apvaldīt savu dabisko noslieci uz flirtu, tad apstājās arī nebeidzamā meiteņu straume viņa gultā. Turklāt Deksam ir jāpārvar bailes no lēciena nezināmajā. Un tad pamazām Dekss garīgi pieaug un nobriest. Praktiski kļūst par pilnīgi citu cilvēku. Nopietnu, gādīgu, rūpīgu un atbildīgu. Kas tad izraisa šādas pārmaiņas? Pēkšņi zaudējot tuvu cilvēku, Dekss piedzīvo traģēdiju un sāpes. Viņam nākas sadūšoties, saņemties un uzņemties atbildību par cita cilvēka bērnu – savas māsas astoņus mēnešus veco meitiņu, kurai pasaulē bez Deksa nav neviena cita tuva cilvēka.

Tāpēc viens no romāna galvenajiem tēliem ir arī mazā Delfa, kas tā pēkšņi ienāk Deksa bezrūpīgajā dzīvē, mainot to par simt astoņdesmit grādiem. Sākumā Dekss ir pavisam nederīgs tēvocis, kurš nezina, kura ir Delfa mīļākā rotaļlieta. Viņš vispār par mazo Delfu nezina neko. Romānā tik sirsnīgi un mīļi aprakstīts šīs mazais zīdainītis. Romāna lappusēs Delfa dzīvo savu zīdainīša dzīvi un uzvedas tieši tā, kā jau uzvedas zīdaiņi. Kopā ar Delfu Dekss piedzīvo jautrus un arī ne visai patīkamus pārpratumu pilnus brīžus, tomēr abi iepazīst dzīvi, cilvēkus un pasauli. Mijas prieks un atbildība. Sniedzot drošību, mājas un laimi mazajai Delfai, arī Dekss pats kļūst par laimīgu cilvēku.

Lai arī Dekss, mazā Delfa un Mollija ir romānā galvenie varoņi, grāmatā ir ļoti daudz citu interesantu tēlu, attiecību un notikumu. Tā kā romāna darbība notiek mazā lauku ciemā, tad tiek rakstīts par parastu dzīvi, kāda mutuļo mums apkārt ik dienu. Ciema iedzīvotāji visai bieži iegriežas Frenkijas kafejnīcā, kur var daudz ko uzzināt. Un kas tikai šī klusā ciema ļaužu dzīvēs nenotiek. Kaislības un notikumi risinās gluži kā dzīvē un gluži kā seriālā. Ir realitāte un pārpratumi, ir slēpta dzīve un ārlaulības bērns, ir mīlestība, šķiršanās un atkal mīlestība. Tāpēc romānu var nosaukt par psiholoģisku satikšanās. Autore visus saved kopā, visiem atrod partnerus, nu varbūt ne gluži visiem, tomēr lielākā daļa cilvēku romāna beigās kļūst laimīgi. Lasīju un domāju, ka arī gribētu dzīvot šādā ciemā un gribētu arī sev tādu ballīti, kādu Dekss sarīkoja Delfai. Tik tiešām interesanti. Romāns ir vienkāršs un jauks!

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s