Kad Anitas Amirrezvani romānā “Saulei līdzīgā” izlasīju zemāk citētās rindas, sapratu: lai tikai pienāk septembris, neviena cidonija no maniem krūmiņiem vairs nenobirs un nesapūs. Arī man būs tāds ievārījums (nu vismaz ļoti līdzīgs tam), kādu Hadīdže vārīja harēma virtuvē!
“Nasrīnhātuna tīrīja cidonijas, veikli jo veikli nošķēlēdama plāno miziņu. Viņai aiz muguras jau vārījās koši oranžu cidoniju katls, miezeros gaidīja sagrūsts muskatrieksts un kardamons, turpat bija arī citronu šķēlītes, rožūdens un cukurs… Ievārījums gardi smaržoja, Hadīdže apmaisīja, pagaršoja un pievienoja vēl mazliet cukura un rožūdens. Virtuvē smaržoja pēc rozēm un tas man atgādināja mūsu pirmo skūpstu…” (263., 265. lpp.)
Cidoniju ievārījums
600 g cidonijas
1 citrons
300 g ievārījuma cukurs (Dan Sukker)
1 tējkarote muskatrieksts, sarīvēts
1 tējkarote kardamons, malts
Cidonijas sagriež četrās daļās un iztīra sēklas. Šīs daļas sašķēlē vēl sīkāk mazās šķēlītēs. Pieliek šķēlītēs sagrieztu citronu. Liek katlā, pārber ar cukuru.
Atstāj, lai pastāv (apmēram stundu), līdz, pakratot katlu, jūt, ka apakšā ir izveidojusies sula. Bet var arī ar cukuru apbērtās cidonijas katlā atstāt, piemēram, uz visu nakti. Tad augļi būs kā iecukurojušies un cidoniju šķēlītes ievārījumā izteikti izgaršojamas. Uz lēnas uguns karsē tik ilgi, līdz parādās tvaiks un ievārījums sāk vārīties. Uz lēnas uguns vāra 15 minūtes. Var kādu reizi viegli apmaisīt. Vārīšanas beigās pievieno sarīvēto muskatriekstu un kardamonu. Gatavs. Atdzesē apmēram 30 minūte un pilda burciņās.
Ievārījums sanāk gluži kā Hadīžes virtuvē Irānā 16. gadsimtā. Lai arī bez rožūdens, jo man tāda nav, tomēr ar ekoloģiski audzētām, Latvijas saulē nobriedušām, cidonijām. Droši vien man ievārījums ir arī daudz skābāks nekā Hadīdžei. Bet Hadīdžei jau nebija ievārījuma cukura!
Brokastīs derēs tase labas kafijas un maizes šķēle ar cidoniju ievārījumu! Īsta garšu simfonija uz mēles! Un diena var sākties ar smaidu!
Latviete lasa 