Romāns “Saulei līdzīgā” – par sievieti musulmaņu pasaulē

Anitas Amirrezvani romāns “Simg_4061-e1553462149687.jpgaulei līdzīgā” ir uz patiesiem notikumiem balstīta vēsturiskā drāma. Tā stāsta par irāņu princesi Perī, kas dzīvojusi tālajā 16. gadsimtā. (Lai labāk iztēlotos grāmatā aprakstīto laikmetu, tad asociācijas varētu radīt turku seriāls “Lieliskais gadsimts”, kas stāsta par Irānas kaimiņvalsts Osmaņu impērijas sultānu Suleimanu. Romānā “Saulei līdzīgā” aprakstītā princese Perī ir sultāna Suleimana laikabiedre. Viņa nodzīvo 12 gadus ilgāk par turku sultānu Suleimanu.) Lai arī grāmatai nav priecīgu beigu un prieka tajā ir visai maz, ir daudz jo daudz eksotiska krāšņuma. Nav jau brīnums – romāna galvenā varone dzīvo apstākļos, ko dēvē par austrumu greznību. Romāns rosina arī garšas kārpiņas. Ne tikai to lasot, bet arī pēc tā izlasīšanas, gribas dzert karstu tēju ar kardamonu, ēst dateles, kas spēcina asinis, vārīt cidoniju ievārījumu un tam pievienot ne tikai cukuru, bet arī kardamonu, muskatriekstu, citronu šķēlītes un rožūdeni.

Nav noliedzams, ka romāns uzrakstīts ļoti tēlainā valodā. Brīžiem pārņēma sajūta, ka esmu nokļuvusi austrumu tirgū, kur valda nepierasts raibums, spožums, smaržu dažādība, svešu valodu un skaņu sajaukums un mulsinājums. Tomēr, lai arī grāmatā tiek meklētas atbildes uz pagātnes noslēpumiem, tiek plānotas un notiek sazvērestības, nevaru teikt, ka grāmata būtu ļoti aizraujoša. Brīžiem šķita, ka romāns ir informatīvi un aprakstoši pārāk pārblīvēts. Visinteresantākā man likās romāna pēdējā nodaļa, bet tad jau grāmata beidzās.

Romāns noteikti ir izziņas bagāts. Grāmata uzskatāmi iezīmē Rietumu un Austrumu kultūru atšķirības, izceļot īpatnējās un svešādās musulmaņu paražas. Romāns stāsta par musulmaņu sievietēm un viņu beztiesību, kas ilgusi gadu simtiem un musulmaņu kultūrā lielā mērā dominē joprojām. Mūsdienu Rietumu sabiedrībā feminisma kustību sasniegumi ir vērā ņemami – valda dzimumu līdztiesība. Vēsturiski arī Rietumu sievietes gājušas cauri beztiesības gadsimtiem, tomēr vismaz rietumvalstu karaļu dzimtu pārstāvēm ir bijušas politiskās tiesības. Sievietes ir bijušas karalienes Dānijā, Zviedrijā, Anglijā un Krievijā. Daudzas no tām – izteikti veiksmīgas politiķes. Domāju, šāds aspekts zināmā mērā tomēr ir ietekmējis attieksmi pret sievietēm Rietumu pasaulē.

Romāna galvenās varones, princeses Perī, traģika ir arī Irānas valsts traģika 16. gs. Pēc sava tēva, šāha, nāves talantīgā un izglītotā princese nevar mantot troni. Saskaņā ar likumu valdīt var tikai vīrietis. Tas nekas, ka šis vīrietis ir deģenerāts vai redzes invalīds. Princese bēdājas: “Man ir gandrīz trīsdesmit gadu, un es tā arī neesmu varējusi valdīt, kaut arī labāk nekā lielais vairums pārzinu islāma likumus, matemātiku un fizikas zinātnes, galma paražas, dzejas noteikumus un valdīšanas mākslu.” Sieviete politiku var ietekmēt neoficiāli, bet tikai tad, ja šāhs viņu ņem vērā un uzklausa. Tāpēc princesi, kura tik ļoti alkst valdīt, māc bažas, kā nezaudēt ietekmi pār jauno šāhu.

Romānā aprakstīts, ka Irānā pastāvošā varas mantošanas kārtība sāka radīt nopietnas problēmas pašas valsts stabilitātei. (Iespējams, šāda troņa mantošanas kārtība, kā arī citi valsts pārvaldes modeļa trūkumi, lielā mērā noteica to, ka Irāna vēlāk nonāca Anglijas ietekmes sfērā.) Romānā princese nespēj stāvēt malā un noskatīties, kā tiek izpostīts viņas tēva darbs. Princeses aktivitātes virza romāna sižetu, diemžēl, uz viņai pašai traģiskām beigām.

Lai arī grāmatā aprakstītā islāmiskās valsts nedemokrātiskā pārvaldes sistēma Irānā ir mainījusies, tomēr autoritāras politiskās tradīcijas joprojām ir dziļi iesakņojušās islāma valstu politiskajās sistēmās. Grāmata attēlo politikas un reliģijas saplūšanu. Politikā tiek izcelta valdnieka persona. Valdnieks ir Dieva ēna, Dieva vietnieks zemes virsū. Valdniekam neviens nedrīkst pat skatīties acīs. Neviens nedrīkst izcelties valdnieka priekšā. “Tiem, kas atrodas tuvu šāham, vislielākā māksla ir panākt, lai labi izskatās viņš.” Galmā nevalda spožums vien, tur daudz kas ir apsūbējis, valda intrigas un nežēlīga cīņa par varu un ietekmi. Ar princeses tēlu romānā tiek parādīta valdnieku dzimtas asiņu izredzētība un valdnieka sūtība: nodrošināt tiesu un taisnīgumu; pārvaldīt valsti un saglabāt mieru; rūpēties par tautu, lai tā neciestu, jo tauta pati sevi aizsargāt nespēj.

Tā kā romāns raksta par šāha galmu, attēlota arī sieviešu dzīve harēmā. Harēms ir gan ieslodzījums, gan privilēģija vienlaikus. Tik dažādas ir tajā dzīvojošo sieviešu savstarpējās attiecības, neiztiek bez plēšanās par ietekmi. Valda sava laika tikumi un uzskati. Piemēram, nav pieņemami dižoties ar savu grūtniecību. Tāpēc ar nosodījumu un bažām tiek konstatēts – par kādas šāha verdzenes grūtniecību viņas kalpones lielās tik skaļi, ka būs brīnums, ja bērnam nepiesauks ļaunu aci.

Kā jau tas raksturīgs teokrātiskām pārvaldes sistēmām, romānā dominē Dieva (Allāha) klātbūtne, gan kā pateicība Dievam par viņa dotajām dāvanām cilvēkiem, gan arī kā paļaušanās uz Dievu – visa soģi. Tomēr, kā jau krāšņā romānā par austrumiem, tajā ir arī daudz izcilu austrumu dzejnieku vārsmu, daudz austrumu gudrību. Kādu no tām der arī izrakstīt un atcerēties. Varbūt šo? “Arī būdams dižens šāhs, labāk negaidi, ka tavs dzīves ritums būs gluds un netraucēts, jo pat vislaimīgākos pasaule pārmāca.”

Viena doma par “Romāns “Saulei līdzīgā” – par sievieti musulmaņu pasaulē

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s